13/08/2026
Dažreiz taču ikvienam uznāk doma, pamostoties no rīta, ka šodien gribas vienkārši neko nedarīt un kaut kur izbraukt, nu tā, samērā pa mierīgo, bet ar kādu "odziņu". Mums tādām reizēm kā pirmā doma gandrīz vienmēr ir skats kartē uz Visit Tukums pusi, kur parasti atrodam kaut ko jaunu un neredzētu.
Tā nu arī šoreiz dodamies šajā virzienā, piedevām, uz pašu Tukuma pusi, jo kādu brīdi pa Tukumu neesam “tūristiņā” pastaigājušies. Uzreiz gan mūsu standarta piebilde par to, ka Tukums ir viens no izcilākajiem mērķiem tieši nokļūšanas ziņā no Rīgas, jo tas ir apmēram stundu ar auto, bieži kursē gan vilcieni, gan autobusi, gan pat ar velo tās ir apmēram trīs stundas ļoti vieglā tempā. Un starp citu, žēl, ka mēs mūsu braucienu noslēdzām ar Apgrieztamaja.lv Smārdē, jo tikai tur radās doma, ka varējām sākumā apskatīt pa ceļam viņus, paņemt šeit nomā elektro velosipēdus un tad visu mūsu maršrutu nomīt ar ričukiem, kas pie reizes būtu arī neliela sportiskā aktivitāte.
Bet - sāksim visu ar vietu, kur mēs, pirms sākām rakstīt par ceļošanu, itin bieži braucām vienkārši pastaigāties - Šlokenbekas muiža. Šeit starp varenajiem 15. gadsimta mūriem valda tāds miers, ka tiešām jūties kā tādā viduslaiku oāzē, kur gribas vienkārši pabaudīt laiku. Lai gan pati ēka šobrīd pašreiz ir rekonstrukcijā un visa nav pieejama, toties droši var apskatīt plašu Latvijas Valsts ceļi muzeja kolekciju. Nu ja tā pilnīgi godīgi, tad pirms vēl pirms pāris gadiem tas bija tāds tipisks – ne pārāk aizraujošs muzejs, piedevām, ne ar to foršāko uzņemšanu, bet šobrīd tas ir kļuvis daudz interesantāks, ar papildinātu ekspozīciju un pat vienu telpu, kas ir tiešām interaktīva, kurā mēs iesprūdām uz ilgāku laiku, piedevām, arī darbinieki ir palikuši lieliski! Tas, kas mums vienmēr šeit patīk - ir lielā zāle ar ceļu būves smago tehniku un tur jāmēģina iedomāties, kā ar šo visu var radīt kaut ko tik grandiozu kā ceļus, tiltus un visu pārējo, pa ko mēs ikdienā pārvietojamies. Vēl viens ieteikums - pamēģiniet te atbraukt agrākā rītā, kad saule vēl tikko ir pacēlusies vai arī vakarā - tuvāk saulrietam un redzēsiet tiešām fantastiskus skatus. Jebkurā gadījumā, ja vēl neesat bijuši ciemos, ir vērts piestāt un atbraukt ciemos.
Tālāk mūsu ceļš ved pa Milzkalni, garām arī “Classic Car &Motorcycle garage”, kur gan šoreiz nepiestājam, bet šeit ir vēl viena unikāla vieta, kur bez tiešām iespaidīgiem amerikāņu auto ir arī iespaidīgi stāsti par katru no tiem un pēc šejienes apmeklējuma tā vien gribas atvērt kādu sludinājumu portālu un nopirkt sev arī kādu benzīna kapsētu. Kā vienmēr esam teikuši - galvenais katrai vietai ir cilvēki, kas to ir radījuši un kā tie spēj iedvesmot.
Daļa noteikti būs pārsteigti, bet vai zinājāt, ka Durbes pils neatrodas pa ceļam uz Liepāju, bet šeit - Tukuma pievārtē. Tā ir uzskatāma par vienu no krāšņākajām Kurzemes klasicisma arhitektūras pērlēm un vienīgo muižu kungu māju Latvijā, kur pilnībā atjaunots autentisks 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma vācbaltu muižnieku interjers. Ar savu cēlo balto kolonādi, smalkajām kunga istabām un leģendām apvīto vēsturi - kas savulaik krustojusies pat ar dzejnieka Raiņa vārdu, pils apbur ar elegantu un laika maz skartu aristokrātisku gaisotni. Pastaiga pa tās gleznaino ainavu parku ar rotondu, fotogēnisko akmens tiltu un Slocenes upes leju sniedz īstu miera un iedvesmas devu.
Durbes pils ir daļa no Tukuma muzejs, bet kopumā šeit ir sajūtā kā tādā mini Rundāles pilī, jo kolekcija ir ļoti plaša, un, ja vēl paņemsiet gida ekskursiju, būsiet ļoti pārsteigti par šīs vietas vēsturi un atdzimšanas stāstu. Mēs tā ļoti ātri visu izskrējām stundas laikā, bet visu kārtīgi apskatīt aizņemtu krietni vairāk laika, jo katrā telpā ir savs stāsts. Šeit arī patstāvīgi notiek skaisti koncerti, kā arī tiek izstādīti Tukuma mākslas muzeja kolekcijas darbi. Vienā no mūsu braucieniem uz Tukumu bijām ļoti pārsteigti par to, cik plašs un iespaidīgs ir tieši Tukuma mākslas muzejs, kur kompaktā veidā ir iespēja redzēt visus Latvijas varenos vecmeistaru darbus. Protams, vēl iespaidīgāk mākslas darbi izskatās tieši pilī un tāpēc šobrīd Durbes pilī apskatāma Tukuma muzeja 90 gadu jubilejas izstāde "Turpinājums", izstāde "Ansis Artums. Tukuma sajūta" un Tukuma keramikas izstāde, jo, kā izrādās, Tukums ir vienmēr bijis ievērojams ar saviem keramiķiem. Un, protams, varenais skats no pils uz Tukumu no terases, kur ir arī tādas nedaudz neparastas lauvu figūras, jo, kad muižnieks pateica vietējam tēlniekam izveidot lauvu, protams, nebija nekādas iespējas tādas redzēt dzīvē un pat grāmatās esošās arī nebija gluži tuvu patiesībai, tāpēc tās sanākušas nedaudz stilizētas.
Izmetam vēl līkumu pa parciņu pāri arkveida akmens tiltam un aizejam līdz rotondai parka centrā, un tad jau dodamies uz centra pusi, pirms tam piestājot pie vēl vienas Tukuma vizītkartes - piena pārstrādes uzņēmuma Baltais veikaliņa, paņemam pa gardam saldējumam, protams, krietni lētāk kā lielveikalos un dodamies kalnā augšā uz centru. Jāatzīst, bet pagāja kāds laiks un krietni daudzi braucienu uz Tukumu, pirms varēju sākt pa to pārvietoties bez navigācijas palīdzības, bet, joprojām, kad ir jāizbrauc uz kādu ne centrā esošu vietu, jūtos apjucis, jo pilsētas plānojums ir diezgan neparasts. Noparkojamies uz galvenās ielas, kur katra otrā māja ir pelnījusi savu foto sesiju un aizejam līdz centrālajam laukumam, kurš gan šobrīd piedzīvo pamatīgas pārmaiņas, jo viss ir izrakts, bet pavisam drīz noteikti šeit būs fantastiska vieta. Šoreiz izlaižam, bet jums iesakām ieiet ciemos un izstaigāt Tukuma pils torni. Nedaudz pastaigājam pa ziedošo pilsētu, jo ziedi un īpaši rozes noteikti ir vēl viena Tukuma atpazīšanas zīme un pierādījums sauklim “Uz Tukumu pēc smukuma!”. Pat domes ēkas priekšā ir grezna un ļoti skaista puķu dobe, nu tā, lai pa skaisto ietu kārtot visādas nopietnas darīšanas!
Mums pienākusi sajūta, ka laiks pusdienām un tāpēc dodamies uz CHILI GRILL. Šeit ir gan lielisks pusdienu piedāvājums, kur jau esmu pilns tikai pēc zupas apēšanas, gan arī, kā jau nosaukums rāda, grila ēdieni un arī burgeri, kuru Kārlis izmēru ziņā salīdzina ar māsas galvu un vienā kodienā neizdodas nemaz iekosties. Beigu beigās, protams, burgers ir tik sulīgs un gards, ka, neskatoties uz izmēru, tiek pieveikts samērā viegli. Interesanti vērot, ka ļoti pareizi izvēlēts nosaukums par “chill” - jo te neviens nesteidzās pēc paēšanas skriet prom, bet tā mierīgi izbauda pusdienu pauzi. Mums šo vietu gribētos nosaukt par īstu un sātīgu "comfort food". Principā pagaidām šīs reizes Tukums ir tāds ļoti baudāms un “chill” izbrauciens.
Noteikti nevar noliegt to, ka mūsu uzņemto kaloriju daudzums ir palielinājies, tāpēc prātīgi būtu vismaz daļu no tām nodzēst, līdz ar to, lai gan pamalē rosās tumši mākoņi un viss iekšā saka - būs gāziens, mēs tomēr izlemjam uz nākošo vietu doties ar kājām - unikālo Salmu lietu muzeju, kurš paslēpies pašā Tukuma centrā starp daudzstāvu mājā.
Salmu Muzejs Darbnīca Tukumā ir absolūti neparasts un smaidu rosinošs galamērķis, kas pārsteidz ar neaptveramu rūpību un māksliniecisku izdomu, pārvēršot vienkāršus salmus un sienu īstos mākslas darbos. Muzejā aplūkojami simtiem tēlu un skulptūru - no pasaku varoņiem, milzīgiem pūķiem un dzīvniekiem līdz pat smalkiem sadzīves sižetiem, pils maketiem un personāžiem ar savu raksturu, radot īstu pasaku gaisotni gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Īpašu vērtību šai vietai piešķir tas, ka Tukuma Salmu muzejs pamatoti lepojas ar būšanu par pirmo un vienīgo pastāvīgo muzeju Eiropā, kas pilnībā veltīts tikai un vienīgi salmu un siena mākslai. Atšķirībā no īslaicīgiem festivāliem vai tradicionālās puzuru amatniecības, muzeja saimnieki ir radījuši paši savu, unikālu autortehniku, kas ļauj no dabas materiāliem izveidot detalizētas un apjomīgas skulptūras.
Savukārt tiem, kuri vēlas izmēģināt roku šajā arodā paši, muzejs piedāvā radošās meistarklases. Tā ir iesaistoša un mājīga pieredze, kur pieredzējušo meistaru vadībā var apgūt salmu veidošanas pamatprincipus un savām rokām radīt unikālu suvenīru - mīlīgu figūriņu vai tēlu, ko paņemt līdzi kā siltu atmiņu no ceļojuma. Ja jums šķiet, ka noteikti neko nemācēsiet izveidot - pēc nelielas instruktāžas ikviens ir spējīgs uztaisīt vismaz salmu sēni! Mēs arī tā nekur ļoti nesteidzamies un izbaudām visu, jo aiz loga ir sācies pamatīgs gāziens, bet mums vēl plānos divas vietas, tāpēc dodamies līdz auto - kā parasti šādās reizēs - traki ir pirmo minūti, tad, kad esi pilnīgi caurlijis, viss ir pat patīkami.
Dodamies uz Tukuma otro pusi, ārpus pilsētas - ciemos pie Intara un viņa Retro Fermu (https://www.facebook.com/profile.php?id=100068126393362&locale=lv_LV). Iespējams, būsiet dzirdējuši vai lasījuši par vienu nedaudz ķertu čali, kurš ņemas ar zapiņiem (ZAZ) auto un ļoti aktīvi palīdz Ukrainai ar auto piegādēm armijai. Tā kā ari mums pēc pāris dienām bija ieplānota kārtēja došanās uz šo valsti – tad pamatā, sarunas, kaut kā izvērtās par šo tēmu, bet tā Retro Ferma Tumes pagastā, paša Tukuma pievārtē, ir īsts nostalģijas un autotehnikas paradīzes stūrītis, ko kādreizējā kolhoza cūku fermā ar milzīgu aizrautību radījis saimnieks un Latvijas "ZAZ kluba" vadītājs Intars Pavlovičs. Šī nav parasta muzeja zāle ar norobežojošām lentēm - šeit var pa īstam sajust aizgājušo gadu desmitu elpu, iesēsties senajos spēkratos, atvērt durvis un izbaudīt autentisko atmosfēru. Mēs vēl kopīgi iesmējām, ka mums abiem patīk dīvaini ceļojumi ar dīvainiem transporta līdzekļiem, un, viņš mūs ir pārspējis - mēs Rumānijas Transfagarash pārēju izbraucām ar 92. gada Audi 80 par 400 eur, viņš ar ZAZ...
Ferma glabā raibu un krāšņu privātkolekciju: visdažādākos "zapiņus" (ZAZ), žiguļus, auto no tā paša laikmeta Rietumu pasaules, lai var redzēt cik atpalikusi bija kā Intars un arī arī mēs sakām “padumju” savienība, motociklus, blakusvāģus un velosipēdus, kā arī padomju laika sadzīves un biroja tehniku, kas vecākajai paaudzei raisa nostalģiskas atmiņas, bet jaunākajai — patiesu izbrīnu. Arī šeit lielākā šīs vietas vērtība ir paša saimnieka aizrautīgie stāsti par katra eksponāta atrašanu un atdzīvināšanu. Apmeklējums "Retro fermā" (ko iepriekš gan jāpiesaka) sniedz ļoti sirsnīgu, dzīvu un cilvēcīgu pieredzi, padarot to par izcilu pieturas punktu visai ģimenei un ikvienam tehnikas vai vēstures entuziastam. Un jā, Intars ar ZAZ ir izceļojis pusi pasaules, pierādot, ka iespējams ir pilnīgi viss un šogad arī Latvijā sarīkoja milzīgu ZAZ festivālu.
Mēs noteikti šeit atgriezīsimies - un mēs atkal cauri visam Tukumam dodamies uz Smārdes pusi, kur ir vēl viens neparasts galamērķis - kur mēs tā arī līdz šim nebijām piestājuši - proti Apgrieztamaja.lv, kas ir viens no neparastākajiem un atraktīvākajiem apskates objektiem visā reģionā, kas burtiski apgriež pasauli kājām gaisā. Tā ir pilnībā mēbelēta divstāvu māja, kas uzcelta uz jumta kori un novietota vēl papildu 7 grādu slīpumā. Tiklīdz pārkāp slieksnim, līdzsvara sajūta un vestibils liek galvai nedaudz sagriezties - mēbeles, sadzīves priekšmeti, virtuve, bērnistaba un pat vannas istaba atrodas virs galvas, pie griestiem!
Šī ir ideāla vieta jautrām ģimenes un draugu fotosesijām, kur, pagriežot uzņemtās bildes otrādi, rodas ilūzija, ka staigā pa griestiem un karājies gaisā. Līdzās Apgrieztajai mājai atrodas arī citas izklaidējošas atrakcijas - Spoguļu labirints un Gaismas māja, kā ari jaunums - apgrieztā garāža, kur pie griestiem ir piestiprināts vesels auto! Bet tā visa šeit ir arī minigolfs, jau iesākumā pieminētā elektro velo noma, dažādas neparastas āra spēles un telpa bērnu ballītēm un citiem pasākumiem. Papildu neparastu efektu piedod arī tas, ka šī vieta atrodas meža vidū.
Vēl pilnai laimei noteikti varētu aizbraukt uz jūras pusi - tādā ziņā Tukuma novads ir izcils – ir gan skaistas un pastaigu vērtas pilsētas, neskaitāmas dažādu stilu pilis, nebeidzami muzeji un apskates vietas, pastaigu takas, meži, kalni un arī jūra rokas stiepiena attālumā - atliek tikai dodies un izbaudīt!
Paldies par Jūsu like, piesekošanu lapai un loti priecāsimies par atbalstu - nu vismaz kāda degvielas litra vai pusdienu pauzes apmērā - tāpat - šobrīd top mūsu grāmata par Ukrainuhttps://buymeacoffee.com/cetricelogardi
