13/08/2026
Laipni aicināti iegriezties uz saldējumu! Ar kafiju, piemēram.
Maršruts "Pa Zaļo dzelzceļu"
Reiz vilciens brauca no Rīgas uz Rūjienu. Tas kursēja cauri mežiem, purviem un vairākiem desmitiem staciju. Dzelzceļa līnija, kas savienoja galvaspilsētu ar Latvijas ziemeļiem, veda līdzi cilvēku stāstus, preces un pieredzes. Viens no stāstiem vēsta: “Reiz pie Limbažiem četri jaunieši vēlā vakarā gāja pa dzelzceļa sliedēm. Būdami vieglprātīgā noskaņā, viņi izrāva pārbrauktuves stabu un uzlika to uz sliedēm, paši paslēpjoties krūmos, lai redzētu, kas notiks. Drīz vien tuvumā atskanēja vilciena dunoņa. Nakts kļuva smaga, un šķita, ka nelaime ir neizbēgama. Taču pēdējā brīdī lokomotīve stabu nosvieda malā, un vilciens turpināja ceļu.”
Šī līnija bija daļa no plašāka dzelzceļa tīkla, kas 20. gadsimtā savienoja Latviju ar Igauniju. Šodien, kad vilciens te vairs nekursē, bijusī dzelzceļa līnija ieguvusi citu dzīvi. Minoties pa veco dzelzceļa ceļu, pieturu netrūkst arī tagad: “Paldažos” gaida bagātīgs saimniecības labumu klāsts un neparasta satikšanās, “Gogelmogelī” īsts mājas saldējums, “Lielezerā” pēc senas maizniekmeistara Alberta Blumberga tehnoloģijas cepta rupjmaize un saldskābmaize, bet “Lādezera dārzos” ārstniecības augu pasaules iepazīšana. Savukārt Ķipēnu muižā var ļaut ceļam mazliet ievilkties, baudot Vidzemes lauku mieru un, ja gribas, arī paliekot pa nakti muižā, teltī vai kemperī. Tā ceļš, pa kuru reiz kursēja vilciens, joprojām savieno cilvēkus, vietas un garšas.
