15/09/2023
Makss un Morics picu nosaukumi.
Nezinu kā citiem iet ar produktu nosaukumiem, bet mums ļoti lielas mocības tas naf sagadājis. Skaidrs,
ka uzsākot cept picas ir jābūt Margaritai, Salami, Hawai picai… Protams, lai padarītu dzīvi interesantāku
un lai ir par ko pasmiet, Margaritu nodēvējām par Mamargaritu. Pēc vairākiem darbības gadiem šķita, ka
nav ko māžoties un nomainīju nosaukumu uz margarita. ...,bet zvana mūsu klienti un telefona klausule
saka maģiskos vārdus: ,,Man, lūdzu, vienu lielo Ma-mar-garitas picu!” Pieradumam ir spēks! Ne tikai
katru rītu sportojot vai vakarā izstaipot kājas pie Panorāmas pasaciņas. Lūk!
Edgars, kurš bija mūsu pirmais cepējs, vairākus gadus bija dzīvojis Austrālijā un strādājis tur arī kādā
picērijā. Līdz ar to tika pienesums pie mūsu picu nosaukumiem arī no viņa puses. OZY pica. Kurai pirms
cepšanas pa vidu tika uzsista svaiga ola. Laikam ejot, jūra smiltis gludina visādos rakstos un, sabīstoties
no salmonellas, es to olu no sastāvdaļām izņēmu ārā. Šodien gan zinu, ka uz paipalu olām nedzīvo
salmonellas, bet tas būtu diezgan apgrūtinoši- skrējiena brīdī tikt galā ar olas atvēršanu, čaumalām....
Protams, par cik mēs saucamies par Makss un Morics, tad tika personāži no grāmatas likti pie darba. Un
tā Boltes kundzei tika pa skursteni nofenderētas vistas no pannas. Skaidrs - pica ar vistu - Boltes kundze
sauksies!
Ā!....vista ar ananāsiem -Boltes kundzes saldā pica. Vēl kādu brīdi bija arī pica Bolte jaunība! To pēc
cepšanas papildinājām ar graudaino biezpienu, kas ir ar saldo krējumu, un svaigiem pētersīļiem. Man
apnika. Gandrīz katru reizi kurjers veikalā nopirka kaut ko citu. Tad vienkārši biezpienu, tad krējumu, tad
vēl kaut ko un vēl kaut ko. Ai! Apnika cīnīties. Aizgāja Bolte jaunībā pa skuju taku.
Lempel pica, protams, bija asā pica. Jo, ieskatoties grāmatā, viņš bija tas nabadziņš, kuram pīpē tabakas
vietā tika sabāzts šaujampulveris un ....pīpe uzgāja gaisā! Tātad ir asums! Halapenjo pipari! Turās! Garšas
kārpiņas saturās!
Par cik bija jau Boltes kundze, tad automātiski radās arī Laša kundze. Pica ar lasi.
Un tad pēc pāris darbības gadiem iznāk viens no mūsu bestselleriem - Schneider Electric pica. Tā vēl
arvien ir mūsu ēdienkartē un ar to mēs lepojamies.
Jau no pirmajiem darbības mēnešiem mūs bija pamanījis uzņēmums Lexel. Kas tagad ir pārsaucies par
Schneider Electric. Ražo Latvijā ļoti vajadzīgus elektrības slēdžus, automātus, kontrolierus, utt. Viss, kas
šodienas Gudrajai mājai un Slinkajam dzīvoklim ir nepieciešams.
Tiek laicīgi veikts kārtējais pasūtījums no šī uzņēmuma. Paredzēta darba sapulce ar ārzemju kolēģiem un
“stiprajā” nākam mēs. Ar savām picām. Viss pēc plāna.
Pulkstenis rāda 17:20. Zvans no Lexel fabrikas- Kur picas?!
Kādas picas?
Jāāāāā... pasūtījuma lapiņa bija nokritusi aiz picu galda un dārgie sapulces viesi palika ar tukšiem
vēderiem. Izgāzāmies kā vecas sētas mieti. Sekretāre, kas kūrēja šo pasūtījumu, bija ļoti vīlusies un stipri
nokaitināta. Nākamajā dienā saņemam viņas e-pastu par to.
Mēģinot risināt šo problēmu, uzsaucu desmit lielās picas pa brīvu un apsolos, ka nākamās picas
nosauksim viņu uzņēmuma vārdā. Atvainošanās tiek pieņemta. Fūūū... ...,bet sastāvus viņi ar kolēģiem
izdomās paši. Kāda runa, protams!
Saņemot Schneider Electric picas sastāvu (tomatu mērce, tomāti, artišoki, siers, kazas siers, olīvas,
gorgozola, svaigi malti melnie pipari, oregano, ciedru rieksti. Pēc cepšanas sauja rukolas), mēģinām
iebilst pret ciedru riekstiem. Tie gan dārgi! Piedāvājam saulespuķu sēklas, ķirbju sēklas. Nekā! Vajagot
ciedru riekstus. Nu labi, būs!
Viena no picām saucās Sedna. Neatceros vairs īsti sastāvu, bet uz to brīdi visos būvmateriālu veikalos bija
gaismas slēdži no Lexel rūpnīcas ar nosaukumu Sedna. Vēl kādā brīdī, ienākot pa mūsu durvīm, viena
sieviete mums pastāsta, ka kaut kur pie Itālijas esot sala ar nosaukumu Sedna. Esot ļoti skaista. Paši tā arī
neesam tur pabijuši, bet, cerams, ka kādu dienu tur nokļūsim.
Pateicoties tam, ka mūsu ēdienkartē ir pica, kas ir ar cita uzņēmuma nosaukumu, uzmanību piesaistām
citiem. Ik pa brīdim kāds vēlas, lai nosaucam kādu jaunu picu viņa uzņēmuma vārdā.
RPIVAs pica:
Alberts Jodis mani aicināja izveidot picu studentiem. Interneta dzīlēs atradu, ka lauru vainaga nēsāšana
arīdzan esot bijis gudrības simbols. Līdz ar to tika maltas lauru lapas un bezgala aromātiskais olīvkrāsu
pulveris tika bērts virsū šai picai. Dievīga smarža! Goč pendel!
Ziemas riepa. Tapšanas stadija:
Esot kopā ar Gunāru Janaiti un aprunājoties ar viņu par dzīvi, par darbu un hobija lietām. Viņš mazliet
iesmej par to, ka es viņam stāstu, ka rudens pusē un ziemā cilvēki vairāk ēd picas, jo ziemas mēteļi
mugurā, uz pludmali naf jāiet… “Ziemas riepa zem mēteļa,” Viņš iesmej. Tas tā arī uz to brīdi kaut kur
nosēžas. Tad kādu dienu piesakos uz žurnāla IR kursiem par mārketingu, kurus vada Lielais guru Kristaps
Siliņš. Iespaidojos no viņa teiktā, ka vajag vispirms atrast problēmu, tad piedāvāt sabiedrībai risinājumu.
Tas ir pareizais solis kā taisīt reklāmu. Top pica ar sastāvu: Tomātu mērce, siers(skaidiņas), bekons-
kolosāls(kubiņos), šampinjoni(strīpiņās), sīpoli(ripulīšos). Saucās Ziemas riepa. Tiek feisītī nobūstota
reklāma, kurā aicinām klientus iekosties mūsu ceptajā picā, lai var pagriezt apkuri dzīvoklī bišķi zemāku.
Uz to brīdi bija aktuāla sāpe, ka siltums maksā daudz par daudz.
Vēlāk šai picai nomainām arī sastāvu: tomātu mērce, kūpināta vista, bekons, sīpoli un brāļi kaperi.
Iespējams, ka tie apkures rēķini mūs neliks mierā nekad?
Otru picu pēc šiem kursiem palaidu ar limitētu skaitu zem nosaukuma Pica Čiekurs-Priedes dēls.
Sastāvs: Siers, kadiķogas, grauzdēti, sasmalcināti lazdu rieksti, brieža salami, bekons, kaltētas dzērvenes,
priežu čiekura sēklas.
Atverot picu kasti, iekšpusē uz vāka bija rakstīts:
Čiv- riv!
Mani sauc Čiekurs- Priedes dēls!
Priežu sēklas nāk no Tadaines priežu sēklkopības plantācijas iecirkņa.
Suga: Priede parastā/ Pinus Sylvesrtis
Pica Nr. 44/200
Kaut kad bērnība biju licis uz radiatoriem čiekurus un kaltējis tos. Tad savācu birstošās sēklas un ēdu. Bija
garšīgi. Jauna garša, kas iespiedās mēles krokās. Bišķi pēc priežu sveķiem garšo. Šoreiz gan griezos pēc
sēklām pie Latvijas valsts mežiem. Kā nekā apjomi jau citi. Saņemot sēklas, uz iepakojuma bija rakstīts,
no kurienes nākušas un latīniskais nosaukums. Līdz ar to nekas jauns nebija jāizgudro. Tikai jāpārkopē.
Hi-hi ha- hā pica!
Miniet sastāvdaļas! Miniet, kā radās nosaukums. Vēl nelasiet uz priekšu. Kustiniet savas pelēkās šūniņas.
Vajag saldo picu. Punkts. Sastāvs: Uz izrullētas picu mīklas uzsmērējam Spilvas ābolu biezeni ar saldo
krējumu. Tad seko sezonālās ogas, augļi. Vīnogas bez kauliņiem, zemenes, banāns. Konservēti ananāsi.
Pēc cepšanas uzberam virsū uz smalkās rīves sarīvētu tumšo šokolādi.
Prasu darba kolēģei Ritai, kādu nosaukumu likt šai picai? Viņa neko īsti nepasaka, bet nosmejas(hi-hi), ka
īsti nezin. Ir! Picas nosaukums ir dzimis! Izsaukuma zīme kvadrātā!
Mežparkā Poruka ielā dzīvo mūsu pastāvīgie klienti. Aprunājoties ar viņiem, izrādās, ka viņi gribētu picu
ar vītinātu gaļu. Patreiz šī pica ar toreizējo sastāvu vairs nav ēdienkartē, bet nosaukums ilgi nebija
jādomā. Poruka ielas pica. Tik vienkārši! Palasīju pat Poruka dzejoļus, lai gadījumā, ja kāds kaut ko
paprasītu, tad varētu atbildēt.
