Weidao restaurant

18/02/2026

25/01/2026

Labrīt te atkal es 😅
Mammu, nu kāpēc tu man atkal sūti tās bildītes?!
“Labrīt”, “Eņģeļu dienā”… Man no viņām telefons jau karas! Vai tu vari vienkārši rakstīt par lietu? Vai vispār nerakstīt, ja nav nekādu jaunumu? Es strādāju, man nav laika lasīt tavus pantiņus par kaķīšiem!
Mārtiņš aizkaitināti nometa viedtālruni uz galda. Ekrāns vēl spīdēja, rādot kartīti ar pūkainu zaķi un uzrakstu: “Lai diena ir saulaina!”
Viņam bija trīsdesmit pieci. Viņš bija vadošais programmētājs lielā IT uzņēmumā. Viņa dzīve sastāvēja no dedlainiem, “Zoom” zvaniem, sprintiem un bezgalīgas informācijas plūsmas.
Viņa mamma, dzīvoja mazā ciematā trīssimt kilometru attālumā. WhatsApp viņa bija apguvusi pirms pusgada, kad Mārtiņš uzdāvināja viņai savu veco telefonu.
Un kopš tā laika viņa dzīve bija pārvērtusies par īstu bilžu elli.
Katrs rīts sākās ar “kafijas tasīti” pikseļos. Katrs vakars beidzās ar “sargeņģeli”.
Sākumā Mārtiņš pieklājīgi atbildēja ar smaidiņiem. Tad sāka ignorēt. Bet šodien viņš vairs neizturēja.
Mamma izlasīja dēla ziņu.
“Nerakstīt, ja nav jaunumu.”
Viņa paskatījās pa logu. Aiz loga lija pelēks rudens lietus. Kādi gan viņai ir jaunumi? Ka kaķis noķēra peli?
Ka kaimiņiene tante atkal sastrīdējās ar pastnieku?
Ka asinsspiediens no rīta uzlēca līdz simt astoņdesmit?
Vai tie ir jaunumi dēlam, kurš “rada digitālo nākotni”?
Viņa klusi nopūtās, noslaucīja asaru ar lakatiņa stūrīti un izdzēsa vakarā sagatavoto kartīti ar vēlējumu labu nakti.
“Labi, Mārtiņ. Nerakstīšu,” viņa uzrakstīja ar vienu pirkstu, ilgi trāpot pareizajos burtos. Un izdzēsa. Kāpēc traucēt?
Viņa vienkārši nolika telefonu uz kumodes.
Mārtiņš baudīja klusumu. Nekādu vibrāciju kabatā. Nekādu muļķīgu video.
“Beidzot saprata,” viņš nodomāja.
Pagāja nedēļa.
Piektdienas vakarā viņš sēdēja bārā ar draugiem.
Manējā vakar atsūtīja video, kā gurķus sālīt, — smējās kolēģis. — Saka — noderēs!
Visi smējās.
Mārtiņš izvilka telefonu. Atvēra čatu ar mammu.
Pēdējā ziņa — no viņa: “…VAI VISPĀR NERAKSTĪT.”
Statuss: “Bija tiešsaistē pirms 6 dienām.”
Mārtiņam palika dīvaina sajūta. Mamma nekad neatslēdza internetu. Viņa vienmēr teica:
“Ja nu tu piezvanīsi, bet es nepamanīšu.”
Viņš sastādīja viņas numuru. Turpinājums ⬇️

25/01/2026

Labrīt te atkal es 😅
Mammu, nu kāpēc tu man atkal sūti tās bildītes?!
“Labrīt”, “Eņģeļu dienā”… Man no viņām telefons jau karas! Vai tu vari vienkārši rakstīt par lietu? Vai vispār nerakstīt, ja nav nekādu jaunumu? Es strādāju, man nav laika lasīt tavus pantiņus par kaķīšiem!
Mārtiņš aizkaitināti nometa viedtālruni uz galda. Ekrāns vēl spīdēja, rādot kartīti ar pūkainu zaķi un uzrakstu: “Lai diena ir saulaina!”
Viņam bija trīsdesmit pieci. Viņš bija vadošais programmētājs lielā IT uzņēmumā. Viņa dzīve sastāvēja no dedlainiem, “Zoom” zvaniem, sprintiem un bezgalīgas informācijas plūsmas.
Viņa mamma, dzīvoja mazā ciematā trīssimt kilometru attālumā. WhatsApp viņa bija apguvusi pirms pusgada, kad Mārtiņš uzdāvināja viņai savu veco telefonu.
Un kopš tā laika viņa dzīve bija pārvērtusies par īstu bilžu elli.
Katrs rīts sākās ar “kafijas tasīti” pikseļos. Katrs vakars beidzās ar “sargeņģeli”.
Sākumā Mārtiņš pieklājīgi atbildēja ar smaidiņiem. Tad sāka ignorēt. Bet šodien viņš vairs neizturēja.
Mamma izlasīja dēla ziņu.
“Nerakstīt, ja nav jaunumu.”
Viņa paskatījās pa logu. Aiz loga lija pelēks rudens lietus. Kādi gan viņai ir jaunumi? Ka kaķis noķēra peli?
Ka kaimiņiene tante atkal sastrīdējās ar pastnieku?
Ka asinsspiediens no rīta uzlēca līdz simt astoņdesmit?
Vai tie ir jaunumi dēlam, kurš “rada digitālo nākotni”?
Viņa klusi nopūtās, noslaucīja asaru ar lakatiņa stūrīti un izdzēsa vakarā sagatavoto kartīti ar vēlējumu labu nakti.
“Labi, Mārtiņ. Nerakstīšu,” viņa uzrakstīja ar vienu pirkstu, ilgi trāpot pareizajos burtos. Un izdzēsa. Kāpēc traucēt?
Viņa vienkārši nolika telefonu uz kumodes.
Mārtiņš baudīja klusumu. Nekādu vibrāciju kabatā. Nekādu muļķīgu video.
“Beidzot saprata,” viņš nodomāja.
Pagāja nedēļa.
Piektdienas vakarā viņš sēdēja bārā ar draugiem.
Manējā vakar atsūtīja video, kā gurķus sālīt, — smējās kolēģis. — Saka — noderēs!
Visi smējās.
Mārtiņš izvilka telefonu. Atvēra čatu ar mammu.
Pēdējā ziņa — no viņa: “…VAI VISPĀR NERAKSTĪT.”
Statuss: “Bija tiešsaistē pirms 6 dienām.”
Mārtiņam palika dīvaina sajūta. Mamma nekad neatslēdza internetu. Viņa vienmēr teica:
“Ja nu tu piezvanīsi, bet es nepamanīšu.”
Viņš sastādīja viņas numuru. Garas pīkstēšanas.

12/05/2024

05/05/2024

Dzīve ir skaista savā neparedzamībā.
Zemes dzīve ir neticami īslaicīga.
Un tā dažreiz aizlido mums garām aizmirstībā, kamēr mēs plānojam nākotni.
Mums tika dota dzīvība uz Zemes, lai sagatavotu mūsu dvēseles mūžībai.
Izturieties pret šo dāvanu ar mīlestību un pateicību.

17/02/2024

Dzīve līdzinās braucienam vilcienā. Ar daudzām pieturām, izmaiņām maršrutā un pat avārijām.

Bērnībā mēs kopā ar vecākiem iekāpjam šajā vilcienā un domājam, ka tā būs vienmēr. Taču pienāk brīdis, kad viņi kādā stacijā izkāpj, un mēs turpinām ceļu bez viņiem

Laiks iet un vagonā blakus mums apsēžas citi cilvēki. Daži no tiem kļūst mums ļoti svarīgi, iespējams, tie paliks ar mums kopā līdz brauciena pašām beigām. Kāds izkāps uz mūžīgiem laikiem un mums blakus paliks tukšs sēdeklis. Bet kāds pazūd stacijās tik nemanāmi, ka mēs pat nepamanām to, ka viņa vietā jau sēž citi cilvēki.

Šis brauciens būs pilns prieka, gaidu, nodevību, piedošanas, satikšanos un atvadīšanos.

Kādā brīdī mēs domāsim, ka ātri jānorauj stop-krāns vai jāpārsēžas kādā citā vagonā, bet brīžiem mēs laimē sēdēsim un skatīsimies pa logu, ar prieku gaidot iekāpjam jaunus un jaunus pasažierus.

Galvenais brauciena noslēpums: mēs nezinām, kurā stacijā mums būs jāizkāpj. Tāpēc vislabāk ir baudīt braucienu un pašiem padarīt to komfortablu sev un tiem, kuri sēž mums blakus.

Tas ir ļoti svarīgi. Jo tad, kad mēs sasniegsim savu gala staciju, ir ļoti svarīgi, lai tie cilvēki, kuri turpinās ceļu, sajustu, ka mūsu vieta ir tukša un viņiem būtu saglabājušās pašas labākās un siltākās atmiņas par to, kurš sēdēja blakus...

©Marks Entonijs
Tulkoja: Ginta Filia Solis

09/02/2022

.user
Win 2 round-trip tickets to PARIS! 🇫🇷✈️ In honor of Valentines Day, we want to share our love with you and surprise one lucky winner with a trip to the most romantic destination! 💝

With great love comes great responsibility (👀)! Therefore, in order to participate:
💚 Follow us here & like this post
💚 Tag your Valentine travel buddy
💚 Share this post in your story to spread the word of love!

One lucky winner will be announced on Valentine's Day, February 14th 💘 Good luck!

19/04/2018

13/04/2018

Laipni lūdzam restorānā " WEIDAO ".
Restorāns "WEIDAO" piedāvā tradicionālus, augstas kvalitātes Ķīniešu virtuves ēdienus.
Tā ir lieliska vieta biznesa sarunām, banketam, dzimšanas dienai, kāzu svinībām utt.,

09/04/2018

在这美丽的春日，下午好！

本周的优惠！
每个来WEIDAO餐厅吃中式菜的人都会获得甜点冰淇淋！
来吧！
Labdien skaistajā pavasara dienā!
ŠĪS NEDĒĻAS PIEDĀJUMS!!!
Visiem, kas apmeklēs restorānu WEIDAO un ieturēs maltīti no klasiskajiem ĶĪNIEŠU virtuves ēdieniem, pateicībā pasniegsim saldējumu pavasarīgai noskaņai. Gaidam ciemos! Lai Saulains pavasari!Good afternoon on this beautiful spring day!

This week's offer !!!
Everyone who visits the WEIDAO restaurant and has classic CHINESE dishes, will get ice cream for dessert!
Come on! To Sunny Spring!