09/09/2026
Turpinām stāstu sēriju par grāfu Ludvigu Augustu Mellinu un viņa veikumu.
📜 KĀ IZAUGA APGAISMĪBAS LAIKMETA CILVĒKS
Kad šodien pieminam grāfu Ludvigu Augustu Mellinu (1754–1835), visbiežāk runājam par kartogrāfu, Vidzemes un Igaunijas atlanta autoru, Bīriņu muižas īpašnieku un muižnieku, kurš iestājās par zemnieku interesēm.
Taču aiz šiem sasniegumiem ir vēl kāds stāsts.
Kas veidoja cilvēku, kurš 18. gadsimta nogalē spēja domāt tik plaši un daudzos jautājumos būt priekšā savam laikam?
Atbilde jāmeklē daudz agrāk par viņa dzīvi Bīriņos.
◆ ZĒNS, KURŠ DIVPADSMIT GADU VECUMĀ RĒĶINĀJA APTUMSUMUS
Ludvigs Augusts Mellins piedzima 1754. gadā Baltijas vācu aristokrātu ģimenē. Viņa izglītība sākās mājās pie privātskolotāja, un jau bērnībā atklājās neparasti plašas intereses un spējas.
Viņš apguva matemātiku, astronomiju, latīņu un franču valodu. Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētnieks Pauls Daija, stāstot par Mellina jaunību Latvijas Radio raidījumā “Grāmatai pa pēdām”, min īpaši spilgtu detaļu - jau divpadsmit gadu vecumā Mellins aprēķināja Saules un Mēness aptumsumus.
Šī interese par skaitļiem, debess ķermeņiem un pasaules likumsakarībām vēlāk ļoti organiski savienojās ar kartogrāfiju, taču tās sākums meklējams jau bērnībā.
◆ SEŠI GADI EIROPĀ
Īpašs pavērsiens Mellina dzīvē notika trīspadsmit gadu vecumā.
Viņš tika izraudzīts par pavadoni diviem vācu kroņprinčiem viņu izglītojošajā ceļojumā pa Eiropu. Tas nebija īss brauciens. Mellins šajā ceļojumā pavadīja sešus gadus, no trīspadsmit līdz deviņpadsmit gadu vecumam.
Astoņpadsmitā gadsimta aristokrātijā šādi ceļojumi jeb Grand Tour bija nozīmīga izglītības daļa. Jauni aristokrāti devās iepazīt citas zemes, galmus, mākslu, arhitektūru, zinātni un antīkās pasaules mantojumu.
Mellina gadījumā šī pieredze bija īpaši plaša. Ceļojuma laikā viņš sastapa vairākas sava laikmeta ievērojamākās personības. Pauls Daija min, ka Mellins tikās ar Voltēru, Prūsijas karali Frīdrihu Lielo un Romas pāvestu.
Nav iespējams precīzi pateikt, ko viņš no katras šīs tikšanās paņēma sev līdzi. Taču viens ir skaidrs - jaunietis no Baltijas sešus ļoti svarīgus personības veidošanās gadus pavadīja vidē, kurā sastapās ar Eiropas politisko, kultūras un intelektuālo eliti.
Sešus gadus, kuros cits jaunietis vēl tikai veidotu priekšstatu par pasauli, Mellins pasauli redzēja pats.
◆ APGAISMĪBAS EIROPAS VIDŪ
Tas bija laiks, kad Eiropā plaši izplatījās Apgaismības idejas.
Arvien lielāka nozīme tika piešķirta saprātam, izglītībai, zinātnei, cilvēka spējai izzināt pasauli un sabiedrības iespējai mainīties.
Mellins šo pasauli ne tikai iepazina grāmatās. Viņš to redzēja pats.
Īpaši zīmīga ir Mellina sastapšanās ar Voltēru, vienu no pazīstamākajiem Eiropas Apgaismības domātājiem. Jaunais Mellins Eiropu iepazina laikā, kad idejas par saprātu, izglītību, zinātni, reliģisko iecietību un sabiedrības pārmaiņu iespējām vairs nebija tikai grāmatās apspriestas teorijas. Viņš nonāca vidē, kurā dzīvoja un darbojās šo ideju nesēji.
Tieši tāpēc viņa jaunības ceļojumu ir vērts uztvert ne tikai kā interesantu biogrāfisku epizodi. Tas sakrita ar vecumu, kurā veidojas cilvēka pasaules uztvere, un deva Mellinam iespēju ieraudzīt daudz plašāku pasauli par Baltijas muižniecības vidi, no kuras viņš bija nācis.
◆ NO EIROPAS UZ MILITĀRO KARTOGRĀFIJU
Pēc atgriešanās sākās nākamais Mellina dzīves posms.
Viņš izvēlējās militāro dienestu un nonāca Pēterburgas ģenerālštābā, kur viens no viņa uzdevumiem bija militāro karšu sastādīšana.
Te bērnības matemātika un astronomija sastapās ar profesionālu kartogrāfijas praksi.
Mellins piedalījās arī Krievijas un Osmaņu impērijas karā un ieguva majora dienesta pakāpi.
Šī pieredze vēlāk kļuva ļoti nozīmīga. Cilvēks, kurš pēc gadiem ķersies pie viena no sava mūža lielākajiem darbiem, Vidzemes un Igaunijas atlanta, jau bija ieguvis praktisku pieredzi, kā telpu izmērīt, aprakstīt un pārvērst kartē.
◆ CILVĒKS, KURU NEVAR IETILPINĀT VIENĀ PROFESIJĀ
Tomēr Mellins nebija tikai kartogrāfs.
Viņu interesēja vēsture un senie pilskalni, māksla un arhitektūra, matemātika un astronomija, daba un dārzi. Viņš rakstīja par elektrību, magnētismu un tehniskiem izgudrojumiem, interesējās pat par perpetuum mobile jeb mūžīgā dzinēja ideju.
Pauls Daija Mellinu raksturo kā cilvēku, kurš ar vienu kāju atradās humanitārajā pasaulē, ar otru eksaktajā un tehniskajā.
Mūsdienās tās šķiet atsevišķas nozares. Apgaismības laikmeta cilvēkam tās varēja būt viena veseluma daļas - vēlme pasauli ne tikai redzēt, bet arī izzināt un saprast.
◆ MELLINS PAR MELLINU
Īpaši interesanti, ka Mellins pats mēģināja izprast un aprakstīt savu personību.
Getingenē 1781. gada decembrī, būdams 27 gadus vecs, viņš uzrakstīja pašraksturojumu ar nosaukumu “Mein Character, so weit ich mich selbst zu kennen glaube” jeb “Mans raksturs, ciktāl pats sevi pazīstu”.
Tā noraksts saglabājies Kārļa Emanuela Pegau sarakstītajā Mellina biogrāfijā Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas rokrakstu krājumā, Ms. 459.
No saglabātajiem materiāliem pamazām iezīmējas arī Mellina raksturs.
Viņš nebija cilvēks, kurš īpaši tiecās pēc skaļas sabiedriskās dzīves. Viņu saistīja mākslinieku un zinātnieku darbi, gleznošana, matemātika un darbs dārzā. Viņš labprāt devās vientulīgās pastaigās dabā.
Tas veido interesantu pretstatu.
Cilvēks, kurš bija apceļojis Eiropu, sastapis valdniekus un Voltēru, dienējis armijā un vēlāk ieņēmis nozīmīgus amatus, pēc rakstura, šķiet, bija vairāk vērotājs, pētnieks un pacietīga darba cilvēks.
◆ CEĻŠ UZ BĪRIŅIEM
Divdesmit deviņu gadu vecumā, 1783. gadā, Mellins atstāja militāro dienestu.
Sākās dzīves posms, kas viņu arvien ciešāk saistīja ar Vidzemi, Rīgu un Kolzenu, tagadējiem Bīriņiem.
Taču uz Bīriņiem neatnāca vienkārši jauns muižnieks.
Tur ieradās cilvēks, kurš bērnībā bija mācījies matemātiku un astronomiju, pusaudža gados sešus gadus iepazinis Eiropu, sastapis sava laikmeta ievērojamas personības, ieguvis militārā kartogrāfa pieredzi un interesējies gan par zinātni un tehnoloģijām, gan mākslu, vēsturi un dabu.
Tieši šī pieredze palīdz saprast arī Mellina vēlākos darbus -
viņa kartes, interesi par senajiem pilskalniem un Baltijas pagātni, zinātniskos un tehniskos eksperimentus un vēlāk pievēršanos jautājumam par to, kā sabiedrībā dzīvo cilvēki, kuriem ir vismazāk tiesību.
◆ KAS MELLINU PADARĪJA PAR APGAISMĪBAS LAIKMETA CILVĒKU?
Droši vien neviens atsevišķs notikums. Drīzāk visa viņa dzīves sākuma pieredze kopā - izglītība, matemātika un astronomija, seši gadi Eiropā, sastapšanās ar citām kultūrām un idejām, militārā kartogrāfija, interese par mākslu, vēsturi, dabu un sava laikmeta zinātnes sasniegumiem.
Tāpēc Mellina dzīvesstāstu nevar sākt tikai ar viņa atlantu vai Bīriņu muižu. Vispirms jāiepazīst cilvēks, kurš līdz tiem nonāca.
Deviņpadsmitā gadsimta vēsturnieks Jūliuss Ekarts Mellinu raksturoja kā vienu no cienījamākajām un pievilcīgākajām Apgaismības laikmeta personībām Livonijā un cilvēku, kurš ticis aizmirsts ātrāk, nekā bija pelnījis.
Varbūt pēc gandrīz diviem gadsimtiem ir īstais laiks viņu iepazīt no jauna.
Turpinājums sekos!
AVOTI:
Mariona Baltkalne, “Nepareizais aristokrāts – precīzais kartogrāfs: grāfs Ludvigs Augusts Mellins”, Latvijas Radio 1 raidījums “Grāmatai pa pēdām. Ceļā uz latviešu grāmatu”, saruna ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētnieku Paulu Daiju un Letonikas un Baltijas centra krājuma ekspertu Reini Vāveru.
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gramatniecibai-pa-pedam.-cela-uz-latviesu-gramatu/nepareizais-aristokrats--precizais-kartografs-grafs-ludvigs-augu.a177847/
Dirk Sangmeister, “Ungeschriebene Seiten in Merkels Lebensgeschichte(n)”, Latvijas Nacionālā bibliotēka. Zinātniskie raksti, 8 (XXVIII), “Garlībs Merķelis (1769–1850): cilvēks, domātājs, mīts”, Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2021.
Carl Emanuel Pegau, “Biographie von Ludwig August Graf Mellin”, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas rokrakstu krājums, Ms. 459. Manuskriptā saglabāts Mellina 1781. gada pašraksturojuma “Mein Character, so weit ich mich selbst zu kennen glaube” noraksts.
Ludwig August Mellin, autobiogrāfijas manuskripts, 1829–1831, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas rokrakstu krājums, Ms. 458.
Indrek Jürjo, “Ludwig August krahv Mellin kui talurahva sõber ja estofiil”, Tuna 4/2003, 50.–66. lpp.
Egons Rusanovs, Signe Skutele, Maria Zvonareva, “Inkvizitors, kurš sarunājās ar sirdsapziņu IV”, Jurista Vārds.
Julius Eckardt, “Die baltischen Provinzen Russlands: Politische und kulturgeschichtliche Aufsätze”, 2. izd., Leipzig: Duncker & Humblot, 1869, 271. lpp.
Ilustrācija: Žans Hūbers (Jean Huber), “Voltaire”, 1778. National Gallery of Art, Rosenwald Collection. Public Domain.
Vidrižu pagasts Bīriņu Pils Visit Limbaži Visit Vidzeme Latvijas Piļu un Muižu Asociācija
